tiesājams
tiesājams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → tiesāt [1].
2.lietv. nozīmē: tiesājamais, -ā, v.; tiesājamā, -ās, s.; jur. Cilvēks, ko tiesā [1] (1).
PiemēriApsūdzēto, kas nodots tiesai, sauc par tiesājamo; apsūdzēto, par kuru taisīts notiesājošs spriedums, - par notiesāto.
- Apsūdzēto, kas nodots tiesai, sauc par tiesājamo; apsūdzēto, par kuru taisīts notiesājošs spriedums, - par notiesāto.
- ..Mārtiņš, visu ceļu bij tā sadrūvējies, it kā pats bijis tas tiesājamais.
- Bet atrasties uz apsūdzēto sola,.. izjust tiesājamā pazemojumu - nē, tas bija par smagu.
Avoti: 7-2. sējums