tiesa1
tiesa -as, s.; jur.
1.Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns.
PiemēriTiesu sistēma.
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēt pie tiesas. Bruģu (arī kārtības) tiesa.
1.1.ģen.: tiesu, adj. nozīmē Saistīts ar šāda valsts orgāna darbību, tai raksturīgs.
PiemēriTiesu medicīna.
Stabili vārdu savienojumiTiesu izpildītājs. Tiesu pristavs.
1.2.Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
PiemēriTiesas diena.
Stabili vārdu savienojumiIzspriest tiesu. Spriest tiesu.
1.3.Šāda valsts orgāna locekļi, kas spriež tiesu.
Piemēri«Pilsoni Kārķi, ar tiesu runādams, piecelieties,» tiesnesis skarbi aizrāda.
2.Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
PiemēriSarkst austrums, un blāzma pār postažām dziest. Kņazs tiesā, un tiesa ir īsa. Skan šāvieni...
Stabili vārdu savienojumiLinča tiesa.
Stabili vārdu savienojumiBāriņu tiesa. Biedru tiesa. Dieva tiesa. Literārā tiesa. No dieva tiesas. Pastarā tiesa.
Avoti: 7-2. sējums