virsotne
virsotne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (parasti kalnam, kalnu grēdai).
PiemēriAizmidzis viņš [zēns] sapņos redzēja Kaukāza kalnu sniegotās virsotnes, kurām pāri peldēja lepni mākoņu kuģi ar sārtām, vakara saules apspīdētām burām.
1.1.pareti Visaugstākā daļa (vilnim). Visaugstākais (kā) līmenis.
PiemēriPalu virsotne.
1.2.Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
PiemēriIr atjaunots [Turaidas] pils tornis, no kura virsotnes tālu pārredzama.. apkārtne.
2.Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam). Galotne (1).
PiemēriLazda aug ieslīpi krastā. No galotnes līdz zemei kādas trīs.. asis. Drīz vien Marčs sasniedzis virsotni un taisās svērties lejup.
3.mat. Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
PiemēriTrijstūra virsotne.
4.Vadošā, visietekmīgākā (piemēram, sociālās grupas, organizācijas) daļa.
PiemēriValdnieks balstījās uz inku - savu asinsradinieku - kastu, nelielu valdošo virsotni.
4.1.Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
PiemēriŠis teātris toreiz stāvēja latviešu mākslas priekšpulkā, bet Duburs nebija pirmo līniju cīnītājs. Tādēļ arī viņa izpratnē latviešu drāmas virsotne palika Blaumanis.
5.Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
PiemēriDaiļrades virsotne.
Avoti: 8. sējums