Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
virspavēlnieks
virspavēlnieks -a, v.
virspavēlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
PiemēriAugstākais virspavēlnieks.
  • Augstākais virspavēlnieks.
  • ..Latvijas 77 000 vīru armijā tās slavas laikmetā - brīvības cīņu noslēgumā - bija viens vienīgs ģenerālis, pats virspavēlnieks.
  • Pirmā pasaules kara laikā un arī revolūcijas dienās Mogiļevā atradās Krievijas armijas virspavēlnieka galvenā mītne.
1.1.pārn. Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
PiemēriMūsu pirmais ciemiņš ir vecākais mehāniķis Arvīds Mucenieks - visu mašīnu, visu tehnisko sistēmu augstākais virspavēlnieks.
  • Mūsu pirmais ciemiņš ir vecākais mehāniķis Arvīds Mucenieks - visu mašīnu, visu tehnisko sistēmu augstākais virspavēlnieks.
  • Žigli nosprieda, ka.. aitu armijai par virspavēlnieku jāceļot Marija.., jo še vajadzēšot gan gādības, gan spēka.
Avoti: 8. sējums