virspavēlnieks
virspavēlnieks -a, v.
virspavēlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
PiemēriAugstākais virspavēlnieks.
1.1.pārn. Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
PiemēriMūsu pirmais ciemiņš ir vecākais mehāniķis Arvīds Mucenieks - visu mašīnu, visu tehnisko sistēmu augstākais virspavēlnieks.
Avoti: 8. sējums