Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
virspriesteris
virspriesteris -ra, v.
virspriesteriene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
PiemēriĒģiptiešiem dzīves pilnības ideāls eksistē tikai «rakstos», dzīvē tas nav sasniedzams, un virspriesteris Potifers to uzskata par negrozāmu dzīves kārtību.
  • Ēģiptiešiem dzīves pilnības ideāls eksistē tikai «rakstos», dzīvē tas nav sasniedzams, un virspriesteris Potifers to uzskata par negrozāmu dzīves kārtību.
  • Visa tauta pateicas viņam [Jāzepam]: ļaudis, priesteri, ierēdņi, augstmaņi. Virspriesteris cildina viņu patētiskiem vārdiem: «Tu sauksies - pasaules glābējs.»
  • Daudzi vecākās paaudzes pārstāvji vēl šodien atceras Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāles virspriesteri Jāni Jansonu.
Avoti: 8. sējums