virspusība
virspusība -as, s.
Vispārināta īpašība → virspusīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Virspusējība.
PiemēriKatra paviršība un virspusība darbā, ko bija nomanījusi pie kolēģiem, viņu ļoti sarūgtināja.
- Katra paviršība un virspusība darbā, ko bija nomanījusi pie kolēģiem, viņu ļoti sarūgtināja.
- Kā lugas, tā uzvedumi tika pamatoti kritizēti par virspusību, par nepietiekami dziļi izstrādātiem teātra tēliem.
- Visa vecā vai jaunā noliegšana ir sekla virspusība, dziļāku saišu un sakarību neredzēšana.
Avoti: 8. sējums