virspuse
virspuse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa1.
Piemēri«Sargieties..,» mani brīdināja. «Tas ir nešķīsts dzīvnieks ar trešo aci galvas virspusē.» Apmēram 75 centimetrus garā ķirzaka slēpās ēnā starp biezajiem zāles stiebriem.
- «Sargieties..,» mani brīdināja. «Tas ir nešķīsts dzīvnieks ar trešo aci galvas virspusē.» Apmēram 75 centimetrus garā ķirzaka slēpās ēnā starp biezajiem zāles stiebriem.
1.1.Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
PiemēriBeretes vidus un apakšējā daļa tamborēta smilškrāsā, virspuse - brūnās, dzeltenās, rūsas sarkanās un gaiši brūnās joslās.
- Beretes vidus un apakšējā daļa tamborēta smilškrāsā, virspuse - brūnās, dzeltenās, rūsas sarkanās un gaiši brūnās joslās.
- Apavu virspuse nedrīkst būt pārāk šaura pacēlumā, nedrīkst saspiest asinsvadus pēdas virspusē.
1.2.Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
PiemēriVistuvāk zemes virspusei atrodas saldūdeņi vai vāji mineralizētie ūdeņi..
- Vistuvāk zemes virspusei atrodas saldūdeņi vai vāji mineralizētie ūdeņi..
- ..saulē kupenas palēnām dila, bet droša sērsna neveidojās, jo atlaidās tikai pašas virspuses.
- Pēkšņi nokļūstot dziļā bedrē, jāmēģina ar enerģiskām roku un kāju kustībām nokļūt ūdens virspusē.
- pārn. Tās [domas] neparādījās viņa apziņas virspusē, bet rosījās kaut kur dziļi, dziļi noslēpušās.
2.Ārējā puse9 (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma1.
PiemēriĀdas virspuse.
- Ādas virspuse.
- Sakņu muskuļi, kas stiepās pa zemes virspusi un apakšu, bija sīksti, ka ne pārcirst.
- Lai iegūtu labas kvalitātes pārklājumu, izstrādājuma virspusei jābūt rūpīgi notīrītai.
- «Būs vēl tonnas septiņas vai astoņas,» norūc Andrejičs un ar cimdotās rokas virspusi bažīgi paberzē pakausi.
- pārn. Kāpēc tu meklē virspusē? - Kas virspusīgs, tas pāriet. To lietus šaltis projām nes Un vējš, kas laižas pāri.
- Ar pirmo dienu sāka fermā visu darīt pamatīgi, pa īstam, nevis no virspuses. Tāda bija ģimenes tradīcija.
Stabili vārdu savienojumiNo virspuses.
- No virspuses — Pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
2.1.Ārējā (kā) puse9, pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
PiemēriApaļgalvis [asarēns] noskatījās, kur atradās zilganā [kukaiņa] ēna, atkāpās un tad ieskrējies drāzās līdz ūdens virsai. Vēl tālāk. Purns izšāvās ezera virspusē..
- Apaļgalvis [asarēns] noskatījās, kur atradās zilganā [kukaiņa] ēna, atkāpās un tad ieskrējies drāzās līdz ūdens virsai. Vēl tālāk. Purns izšāvās ezera virspusē..
- Vispirms [rudenī] cenšas novākt galda bietes, jo tām divas trešdaļas sakņu ir augsnes virspusē un pirmās stiprākās salnas sakni var sabojāt.
- Dubļu laikā, kad ceļi izmirka, mans jaunais nazis atradās. Ritenis kopā ar mālu skrīni to no kādas dziļas grambas bija izgriezis virspusē.
3.Tas, kam nav dziļāka satura. Tas, kam nav būtiskas nozīmes.
PiemēriBet, ja pētām klasiku,.. atklājas, ka bieži vien mēs esam paņēmuši tikai virspusi.
- Bet, ja pētām klasiku,.. atklājas, ka bieži vien mēs esam paņēmuši tikai virspusi.
- ..viņa [māte] skatījās uz notikušo kā cilvēks, kas redz tikai parādību virspusi, bet nespēj iedziļināties būtībā, jo viņas skatījums uz dzīvi un pasauli bija vienkāršots.
- Uz mākslinieku sirdsapziņas paliek jautājums par dziļu un pamatīgu tautas mākslas izpēti. (Pagaidām mēs bieži vien apmierināmies ar virspusi.)
Stabili vārdu savienojumi(Būt) virspusē. Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.).
- (Būt) virspusē — Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
- Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) — sar. Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Avoti: 8. sējums