puse
puse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais.
PiemēriPuse teritorijas.
- Puse teritorijas.
- Puse no ābola.
- Izravēt pusi dārza.
- Saņemt savu mantojuma pusi.
- No Zemes redzama nevis tieši puse Mēness sfēras, bet nedaudz vairāk, proti, 59 procenti.
- ..Kasparam pieder puse no šīs mājas..
- ..Kā grāmatu ar lapas pusēm baltām Es šodien veru savas durvis jums.
- ..pils remonts maksātu uz pusi lētāk nekā jaunas augstceltnes būve..
- Viņš nošķēla maizes klaipam riku, pārgrieza to uz pusēm un pabīdīja viešņai.
- ..cits meklē grūti un neatlaidīgi līdz sirmiem matiem un tad beidzot sastop savu otro pusi, kas atbilst visām viņa dzīves prasībām.
Stabili vārdu savienojumiAr badu uz pusēm. Ar dievu uz pusēm. Lapas puse.
- Ar badu uz pusēm idioma — sar. Nabadzīgi, trūcīgi.
- Ar dievu uz pusēm idioma — sar. Samērā slikti, kaut kā.
- Lapas puse — Lappuse.
- Otrā puse sar. — Vīrs, arī sieva.
- Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) idioma — Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) idioma — sar. Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- Uz pusēm — Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- Uz pusi — Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
1.1.Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.
PiemēriPuse ekskursantu.
- Puse ekskursantu.
- Puse kartupeļu sabērta maisos.
- Ēriks sadalījis lauku divās daļās un pašlaik brauc ar pļaujmašīnu vienai pusei apkārt.
- ..tas saņēmis arī pusi palīgsaimniecības produktu bez sevišķiem norēķiniem, par to atstādams otru pusi Kalinkam.
- ..puse linsēklu vienreiz pa [grīdas] šķirbām iztecējusi klēts pagrīdē.
- Viņa diktātu burtnīcā bija tikai teikumu pirmās puses. Līdz teikuma beigām viņš nekad netika.
- Augusta otrā pusē.. Eduards Veidenbaums atkal ir Tērbatā.
- Dabūju grāmatu vācu valodā. Sāku lasīt. Neizlasījis ne līdz pusei, atdevu grāmatu atpakaļ.
- ..rentgena tehniķis visiem pamācīja: «Izģērbties līdz pusei.»
Stabili vārdu savienojumiLielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa).
- Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) — Daļa, kas pārsniedz pusi.
- Līdz pusei — 1. Līdz (kā) vidum, vidusdaļai.2. Līdz viduklim, jostasvietai.
- Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) — Daļa, kas ir mazāka par pusi.
- Mūžs iegriezies otrā pusē idioma — Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Otrā puse — Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- Pirmā puse — Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
1.2.Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
PiemēriPuse kilometra.
- Puse kilometra.
- Puse hektāra.
- Kamerai.. kopējais filmēšanas laiks ir tikai puse no sekundes miljondaļas.
2.Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām.
PiemēriGliemežnīcas puse.
- Gliemežnīcas puse.
- Skapis arī jāatver, parādīt, ka tam divas puses - vienā karājās Lauras kažoks un brunči, otrā atvilktne un četri plaukti..
2.1.Viena no divviru loga, divviru durvju vai vārtu, veramajām daļām.
Piemēri«Es izlēkšu pa logu!» Ģirts dzirdēja Viju skaļi iesaucamies, un tūliņ nodzinkstēja atgrūstās loga puses, atsitoties pret sienu.
- «Es izlēkšu pa logu!» Ģirts dzirdēja Viju skaļi iesaucamies, un tūliņ nodzinkstēja atgrūstās loga puses, atsitoties pret sienu.
- Vārtiem abas puses bez trokšņa atveras plaši vaļā.
3.savienojumā ar apzīmētāju Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
PiemēriAtminos kādu dienasvidu, kad sāka tumst un rībēt visa Kuldīgas puse, no kurienes.. nāca lielais pērkons.
- Atminos kādu dienasvidu, kad sāka tumst un rībēt visa Kuldīgas puse, no kurienes.. nāca lielais pērkons.
- Kaut kur Aizlakstes meža tīreļa pusē dega..
- Klēts pusē kāds dūca kā sirsenis..
- ..pagalms skolas priekšā ir nevainojams. «Bet sētas puse? Arī to un stadionu taču varētu iztīrīt..»
Stabili vārdu savienojumiSētas puse.
- Sētas puse — Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
3.1.Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība.
PiemēriTā ir saules puse, un dēļi vēl glabā siltumu..
- Tā ir saules puse, un dēļi vēl glabā siltumu..
- Saules pusē mirdzēdamas sāk tecēt lāstekas..
- Dzīvojamo namu kvartāliem jābūt vēja pusē, bet rūpnīcām - aizvēja pusē.
3.2.Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.
PiemēriKrāsns puse.
- Krāsns puse.
- Durvju puse.
- Soli sadalīja plašo klasi divās daļās. Loga pusē sēdēja meitenes..
4.savienojumā ar apzīmētāju Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
PiemēriNēsāt goda zīmi krūšu labajā pusē.
- Nēsāt goda zīmi krūšu labajā pusē.
- ..Juris pārvilka jaunus bērziņus, piestiprināja tos katrā pusē pie vārtiem, pie durvīm..
- Vienā pusē pagalmam ir klēts ar dažādām piebūvēm, otrā.. dzīvojamā ēka.
- Kreisajā [purva] pusē, ļoti tuvu Saulesvīram, sprāga mīna.
4.1.Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
PiemēriCeļa abās pusēs aug koki.
- Ceļa abās pusēs aug koki.
- ..ielas pretējā pusē viņš pamanīja Rutu.
- ..jūrnieks sāka pētīt māju numurus Pērnavas ielas labajā puse.
- Lielam, platam izcirtumam ceļa kreisajā" pusē gandrīz jau garām ticis, Andriksons apstājās.
4.2.Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei). Arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
PiemēriBet ezera otrā pusē augsta, sarkana krauja ar priedēm.
- Bet ezera otrā pusē augsta, sarkana krauja ar priedēm.
- Kaugurmuiža atradās Gaujas kreisajā pusē..
- Pēcpusdienā no upes viņējās puses pārbrauca Ansis.
- Pāri, pāri pār upīti, Šai pusē nepalikšu: Šai pusē bargi kungi, Netikuši tēva dēli.
5.Savienojumā «debess puse»: debespuse.
PiemēriNoteicis debess puses, Antons atkal turpināja airēt uz rietumiem.
- Noteicis debess puses, Antons atkal turpināja airēt uz rietumiem.
- Tur [tornī] uz četrām debess pusēm jāizbūvē pulksteņa ciparnīcas..
Stabili vārdu savienojumiUz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm).
- Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) idioma — Visos virzienos. Kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.
5.1.Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.
PiemēriTelpā bija krēslaini, te bija ziemeļu puse.
- Telpā bija krēslaini, te bija ziemeļu puse.
- Ziemeļu puse akmeņdārza ierīkošanai maz piemērota, jo tur par maz saules, turpretī dienvidu pusē tās ir par daudz.
- Bet palāta atradās austrumu pusē..
- Sarkanas mākoņu puķes nozied jau rietumu pusē..
- Saule jau līda augšup.. Atauga rīta pusē sāka pelēki kūpēt..
- Debesu vakara puse bija purpurota [purpuraina]..
- Saule ātri tuvojās rietam, padebeši vakaru pusē tvīka.
- Rieta pusē pār Viršu sila galotnēm negaidīti ātri izauga.. mākoņu kalns.
Stabili vārdu savienojumiRīta (arī rītu) puse.
- Rīta (arī rītu) puse — Austrumi.
- Vakara (arī vakaru, rieta) puse — Rietumi.
6.savienojumā ar apzīmētāju Virziens (darbībai, kustībai).
PiemēriGājēji dodas uz dažādām pusēm.
- Gājēji dodas uz dažādām pusēm.
- Skriet uz vārtiņu pusi.
- Iet uz meža pusi.
- Braukt uz māju pusi.
- Mums ar Kristu.. jābrauc uz vienu pusi.
- Viņš gāja gar upes krastu uz dzirnavu pusi, uz lielceļa pusi.
- ..kambara vidū sasēdies bērnu bars izšķīda uz visām pusēm. Dažs aizlīda aiz lādes, dažs aizkrāsnē..
Stabili vārdu savienojumi
- (Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi idioma — (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- Acis šaudās uz visām pusēm idioma — Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- Ne (arī nav) uz to pusi idioma — It nemaz. Ne mazākā mērā.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš idioma — Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Uz to pusi idioma — Aptuveni tā, gandrīz tā.
6.1.Parasti savienojumos «uz labo pusi», «uz kreiso pusi»: viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.
Piemēri..viņš pagriezās drusku iesāņus uz kreiso pusi..
- ..viņš pagriezās drusku iesāņus uz kreiso pusi..
- Celiņš meta vairākus līkumus, gan strauji pagriezdamies uz labo, gan kreiso pusi.
- Tas izstiepa rokas uz abām pusēm, it kā tas vezumu gribētu aizsargāt.
7.savienojumā ar apzīmētāju Apvidus, novads.
PiemēriSkaista puse.
- Skaista puse.
- Nomaļa puse.
- Madonas rajons - labām pašdarbības tradīcijām bagāta puse.
- Sākumā vēl paretam atgriezos dzimtajā pusē, padzīvoju dažus mēnešus pie savējiem..
Stabili vārdu savienojumiDzimtā puse.
- Dzimtā puse — Dzimtā vieta.
8.Savienojumā ar gadalaika nosaukumu: attiecīgais gadalaiks, tā sākums.
PiemēriTur - tomātu biezoknis. ..zaros ziedi un tikko aizmetušies augļi. Tie būs gatavi rudens pusē.
- Tur - tomātu biezoknis. ..zaros ziedi un tikko aizmetušies augļi. Tie būs gatavi rudens pusē.
- Nāk uz pavasara pusi, Upe nav vairs aizsalusi.
- Vasara jau sliecās uz rudens pusi, dienas kļuva īsākas un vēsākas.
8.1.Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.
Piemēri..labi zināms, ka vakara pusē nekāda lādzīga ogošana un sēņošana neiznāk.
- ..labi zināms, ka vakara pusē nekāda lādzīga ogošana un sēņošana neiznāk.
- Diena jau sliecās uz vakara pusi..
- Motorlaiva uz Pērnavu gāja rīta pusē.
- Iemidzis tikai uz rīta pusi, viņš nogulēja līdz deviņiem..
Stabili vārdu savienojumiMūžs iegriežas vakara pusē.
- Mūžs iegriežas vakara pusē idioma — Pienāk vecums.
- Vakara (arī rieta) puse idioma — Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
9.Viena no (kāda priekšmeta) virsmām.
Piemēri..jaunākais brālis apbrīnoja dāvanu no visām pusēm.
- ..jaunākais brālis apbrīnoja dāvanu no visām pusēm.
- Zemē gulēja ābols, viena puse tam bija skaisti sarkana, bet otru.. bija izknābājuši putni.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi idioma — Krasi mainīt savu nostāju.
- Kreisā puse — Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- Labā puse — Virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- Medaļas divas puses idioma — Saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
- Medaļas otra puse idioma — Saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
- Uz labo pusi idioma — Tā, ka kļūst labāk, uzlabojas.
- Uz slikto (retāk ļauno) pusi idioma — Tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
10.Sastāvdaļa, elements (piemēram, kādā sistēmā).
PiemēriBrošūras.. autors.. aplūko darba procesa divas puses - garīgo un fizisko darbu.
- Brošūras.. autors.. aplūko darba procesa divas puses - garīgo un fizisko darbu.
- Cilvēka estētiskās audzināšanas procesu veido divas mijiedarbīgi vienotas puses.
- Mūsdienu padomju literatūra.. interesējas par visdažādākajām tās [dzīves] pusēm, sākot ar ekonomiku un beidzot ar pasaules uzskatu un morāles jautājumiem.
10.1.Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
PiemēriDaiļdarba mākslinieciskā puse.
- Daiļdarba mākslinieciskā puse.
- Projekta tehniskā puse.
- Jautājuma formālā puse.
- ..katrs [grieķu filozofu uzskats] uzsvēra vienu telpas un laika pusi. Vieni uzskatīja telpu par lietu īpašību, par lietu stāvokli. Tātad viņi atzina telpas pārtrauktību.. Otri pasvītroja telpas nepārtrauktību.
Stabili vārdu savienojumiNo (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml.
- No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml — No kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
- Stiprā puse idioma — Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
- Vājā puse idioma — Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
10.2.Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
PiemēriRakstura labās puses.
- Rakstura labās puses.
- ..ja ne visi, tad laba daļa taču nebija tik dumji, ka neredzētu Platuma sliktās puses.
Stabili vārdu savienojumi(Pa) rādīt (ko) no labās puses.
- (Pa) rādīt (ko) no labās puses — Izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (Pa) rādīt (ko) no sliktās puses — Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
11.Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
Piemēri..pilsoņi pārdod savu mantu par cenām, kādas nosaka pēc pušu vienošanās.
- ..pilsoņi pārdod savu mantu par cenām, kādas nosaka pēc pušu vienošanās.
- Pie nopietnākām sadursmēm meitiešu [sievas un mātes] starpā viņš.. strīdu izšķīra ar to, ka tikpat vienai, kā otrai pusei uzsauca: «Miers!»
Stabili vārdu savienojumiBūt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē.
- Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē idioma — Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē idioma — Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- Pāriet (kā) pusē idioma — Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
11.1.Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai.
PiemēriKarojošās puses.
- Karojošās puses.
- ..atsaucoties uz norvēģu puses lūgumu,.. padomju puse bija ar mieru, lai norvēģu firmas piedalītos jaunas hidroelektrostacijas celtniecībā..
- Abas sarunu puses apstiprināja, ka arī turpmāk paredzēts paplašināt savstarpējo.. sadarbību..
- Augstās līgumslēdzējas puses svinīgi paziņo savu apņēmību nostiprināt abu valstu nesatricināmo draudzību..
- Par starptautiska līguma dalībniekiem, tas ir, pusēm, var būt visi starptautisko tiesību subjekti.
11.2.jur. Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
PiemēriCivilprocesā par pusēm - prasītāju vai atbildētāju - var būt pilsoņi, kā arī valsts uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kolhozi, citas kooperatīvās organizācijas, to apvienības, citas sabiedriskās organizācijas, kam ir juridiskās personas tiesības.
- Civilprocesā par pusēm - prasītāju vai atbildētāju - var būt pilsoņi, kā arī valsts uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kolhozi, citas kooperatīvās organizācijas, to apvienības, citas sabiedriskās organizācijas, kam ir juridiskās personas tiesības.
12.lok.: pusē, apst. nozīmē; parasti savienojumā ar verba «būt» formām Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
PiemēriDiena jau ir pusē.
- Diena jau ir pusē.
- Pēc kalendāra ziema jau pusē..
12.1.Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
PiemēriPusē viens.
- Pusē viens.
- Pusē astoņi.
13.lok.: pusē, apst. nozīmē; novec. Daļēji.
PiemēriSievas izmanīgi rīkojas ap viņu, Maija visu to uztver kā pusē nemaņā. Vēl brīdis - un Maijas galvā ir sievas aube..
- Sievas izmanīgi rīkojas ap viņu, Maija visu to uztver kā pusē nemaņā. Vēl brīdis - un Maijas galvā ir sievas aube..
Stabili vārdu savienojumiAugļa otrā puse. Būt (kā) pusē. Ēnas (retāk tumšās) puses. Gaišās (retāk saules) puses.
- Augļa otrā puse — Placenta.
- Būt (kā) pusē — Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- Ēnas (retāk tumšās) puses idioma — Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Trūkumi.
- Gaišās (retāk saules) puses idioma — Labais, pozitīvais (kādā parādībā). Arī pozitīvas īpašības.
- No (kā) puses — 1. Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība.2. Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- No dieva puses! idioma — sar. Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- No vienas puses, no otras puses — Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- Pa pusei — Daļēji.
Avoti: 6-2. sējums