Paplašinātā meklēšana

Meklējam puse.

Atrasts vārdos (21):

Atrasts vārdu savienojumos (59):

Atrasts skaidrojumos (390):

plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
Ārējais apmetums Apmetums mājas ārpusei.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
pusceļš Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
āriene Ārpuse (1).
ārs Ārpuse (2).
virsaste Astes virspuse.
grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
gals Augšējā daļa, augšpuse. Virspuse. Virsotne.
augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
Debess puse Debespuse.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
virsdelna Delnas virspuse.
pusīte Dem. --> puse.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
Kājenes dzega Dzega grāmatas lappuses apakšā.
Galvenes dzega Dzega grāmatas lappuses augšā.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
aizsaule Ēnas puse.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
galvvidus Galvas (1) virspuse. Galvvirsa.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
iekšpuse Iekšējā puse (apģērbam).
iekšsiena Iekšējā siena (celtnei). Sienas iekšējā puse (telpā).
iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
iekšiene Iekšpuse (1). Pretstats: āriene, ārpuse.
iekša Iekšpuse (2).
iekšiene Iekšpuse (2).
līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei). Cauri izdurts.
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses).
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
formāts Izmērs (piemēram, iespieddarbam, salikuma lappusei, rindas garumam).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
kūļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
Pussabrukšanas periods Laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
lappuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
lapaspuse Lappuse (1).
lapaspuse Lappuse (2).
Lapas puse Lappuse.
Lapas puse Lappuse.
galvene Lappuses vai tabulas augšējā daļa.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba ņēmējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
Darba devējs Līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.
Likuma burts Likuma formālā puse.
Likuma burts Likuma formālā puse.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru. Līgoties.
semestris Mācību gada puse (augstskolās un vidējās speciālās mācību iestādēs).
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
pusgrasis Monēta, kuras vērtība ir puse no graša.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
mugura Mugurpuse (apģērbam).
mugura Mugurpuse (parasti cilvēkam).
aizmugure Mugurpuse.
harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes. Tur dzīvojošo sieviešu kopums.
Mūža vakarpuse Mūža beigu posms, arī mūža otra puse.
rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma. Šāda muca kopā ar tās saturu. Šādas mucas saturs.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
grozīt Nenoteikti kustināt (no vienas puses uz otru).
virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.
pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
miocēns Neogēna pirmā puse.
pusjauda Nepilna jauda, parasti aptuvena puse no maksimālās jaudas.
apkārt No ārpuses (apņemt).
ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
vēršacs No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
cauri No vienas puses līdz otrai (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.).
pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
daļa Noteikta josla, puse, noteikts posms.
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
paginēt Numurēt (grāmatas, žurnāla, rokraksta u. tml.) lappuses.
reverss Otrā (medaļas, monētas) puse.
otrup Otrā pusē. No otras puses. Virzienā uz otru pusi.
viņpuse Otra, pretējā, arī cita puse.
aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses). Apsusināt.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse. Nosusināt.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nozust (kā) virsma, ārpuse.
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
pieskābt Pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu.
pierūgt Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
piepelēt Pārklāties no iekšpuses ar pelējumu.
pieputēt Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
pierūsēt Pārklāties no iekšpuses ar rūsu.
piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
Pārliekamais kalendārs Pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
atbrīvot Pārtraukt (no darba devēja puses) darba attiecības.
apogļoties Pārvērsties par ogli (no ārpuses).
aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā). Šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
pleckāji Pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas.
pusmūžs Pirmā puse vai aptuvena pirmā puse (cilvēka) mūža (aptuveni piecdesmit gadi).
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
starpbalsts Poligrāfisks materiāls, ko novieto starp lappuses salikuma daļām.
fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
priekša Priekšējā puse (apģērbam).
apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse.
Garais priekšskanis Priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves.
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts teritorijas.
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa. Garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
konsuls Rātskungs (piemēram, Rīgā līdz 19. gadsimta otrajai pusei).
vēriens Rokas vēziens no vienas puses uz otru.
stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
šķīrējtiesa Sabiedriska jurisdikcijas grupa, ko izveido pašas strīda puses tā izskatīšanai.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
uzkalst Sakalst (no virspuses).
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses). Iztrunēt.
iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses).
puse Savienojumā «debess puse»: debespuse.
plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
pussabrukšana Savienojumā «pussabrukšanas periods»: laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
ierakstīt Savienojumā ar «lappuse». Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu.
labs Savienojumā ar «puse»: iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: kreisā puse.
kreiss Savienojumā ar «puse»: virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: labā puse.
puse Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko).
izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses).
pusdālderis Sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība ir puse no dāldera.
botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei.
virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses. Skats (kā) virsējās daļas virzienā.
sprands Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū.
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skribinot izdabūt.
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses). Skrubinot izdabūt.
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
vēcināties Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
kūļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem). Labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
ārsiena Šīs sienas ārējā puse.
aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).
Zemvēja puse Tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrdoas vēja piepūstās buras.
Virsvēja puse Tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
pāri Tā, ka (kas) atrodas, ir novietots virs kā, uz kā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
pustik Tā, ka ir puse vai aptuvena puse (no kā).
ārējs Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
puskreisais Tāds (parasti futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra spēlētāju un kreisās puses spēlētāju.
puslabais Tāds (parasti futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra spēlētāju un labās puses spēlētāju.
pusaploce Tāds, kam ir aploces puses vai aploces aptuvenas puses forma.
pusaplis Tāds, kam ir apļa puses vai tā aptuvenas puses forma.
četrpusējs Tāds, kam ir četras puses.
puslode Tāds, kam ir lodes puses vai lodes aptuvenas puses forma.
pusriņķis Tāds, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses ioima.
plikādas Tāds, kam miecētā puse ir vērsta uz āru, bet apmatojuma puse - uz iekšu (par ādas izstrādājumu, parasti kažoku).
ārējs Tāds, kas aptver (ko) visapkārt no ārpuses.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).
iekšējs Tāds, kas atrodas, pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses.
ārējs Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses.
ārīgs Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zāļu vielām).
puspilns Tāds, kas ir piepildīts aptuveni līdz pusei.
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
abpusējs Tāds, kas kopējs kā vienai, tā otrai pusei. Savstarpējs. Tāds, kas atrodas abās pusēs.
pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs (3).
divpusējs Tāds, ko veido divas (lietojamas, izmantojamas) daļas, puses. Tāds, kas atrodas, noris abās pusēs.
vienpusējs Tāds, ko veido viena (lietojama, izmantojama) puse. Tāds, kas atrodas, notiek vienā pusē.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
pusaploce Tas, kam ir aploces puses vai aploces aptuvenas puses forma.
pusaplis Tas, kam ir apļa puses vai tā aptuvenas puses forma.
puslode Tas, kam ir lodes puses vai lodes aptuvenas puses forma.
pusriņķis Tas, kam ir riņķa puses vai tā aptuvenas puses forma.
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
iekša Telpu iekšiene, iekšpuse.
reverss Tenisā - sitiens virs galvas no kreisās puses.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses. No šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar.
agresors Uzbrucēja puse, uzbrucējs. Iebrucējs.
kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds).
Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru. Griežot (ko) apkārt, vairāk kārt mainīt (tā) stāvokli.
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem). Vēcināt.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses). Daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
pusaploce Viena no aploces divām vienādajām daļām. Daļa aploces, parasti aptuvena aploces puse.
pusaplis Viena no apļa divām vienādajām daļām. Daļa apļa, parasti aptuvena tā puse.
puslode Viena no lodes divām vienādajām daļām. Daļa lodes, parasti aptuvena tās puse.
pusloks Viena no loka divām vienādajām daļām. Daļa loka, parasti aptuvena tā puse.
atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru vērsta otras puses - prasītāja - prasība.
pusriņķis Viena no riņķa divām vienādajām daļām. Daļa riņķa, parasti aptuvena tā puse.
spārns Viena puse, dūja, arī gals (telpai, teritorijai).
vienup Vienā pusē. No vienas puses. Virzienā uz vienu pusi.
Pakauša kauls Viens no astoņiem galvaskausa kauliem, kas veido tā pamatnes mugurpuses daļu.
mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra. Arī puse.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
aizmugure Vieta, kas atrodas aiz priekšmeta. Priekšmeta mugurpuse.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (piemēram, priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
mugurpuse Vieta, kas atrodas pie šādas priekšmeta puses, daļas.
goba Vīksnu dzimtas koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
augša Virsa, virspuse.
Labā puse Virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
virsa Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam).
virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu). Pretstats: iekšpuse.
ārpuse Virspuse (apģērbam).
griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru. Grozīt.
izklāt Viscaur pārklāt (no iekšpuses).
izrūsēt Viscaur sarūsēt (parasti no iekšpuses).
zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
dzimtbūšana Zemnieku ekspluatēšanai paredzētu, feodāļu radītu ārpusekonomisku spaidu forma (feodālismā).
izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses). Izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
Krusta zirneklis Zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
Krusta zirneklis Zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
sniedze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu.

puse citās vārdnīcās:

Tēzaurs

puse

MLVV

puse

MEV

puse