Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virsma
virsma -as, s.
1.Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
PiemēriZemes virsma.
1.1.Virsa1.
PiemēriVirsmas slānis.
2.mat. Ķermeņa robežpunktu kopa.
PiemēriKoordinātu virsmas.
Avoti: 8. sējums