virsma
virsma -as, s.
1.Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
PiemēriZemes virsma.
- Zemes virsma.
- Jūras virsma.
- Ūdens virsma.
- Augsnes virsma.
- Mēness virsma.
- Lodes virsma.
- Spoguļa virsma.
- Jumta virsma.
- Smadzeņu virsma.
- Pulēta virsma.
- Matēta virsma.
- Plakana virsma.
- Virsmas apstrāde.
- Diētisko olu čaumalas pēc izskata šķiet tīras, taču uz katru to virsmas kvadrātcentimetru dzīvo līdz tūkstotim mikrobu.
- Katra kaula locītavas virsmu klāj locītavu skrimslis. Tas ir gluds un nodrošina saskares virsmu labu slīdēšanu kustību laikā.
- ..ar asu suku rūpīgi mazgā trauka iekšējās virsmas. Tad trauku rūpīgi skalo..
- Aleksandra domīgi bungoja ar pirkstgaliem pa galda spožo virsmu..
- ..strauji attīstoties virsmas fizikai, radās nepieciešamība tieši pēc emisijas elektronu mikroskopiem.
1.1.Virsa1.
PiemēriVirsmas slānis.
- Virsmas slānis.
- Virsmas stiprināšana.
- Oliņas [parastā varde] iznērš kaudzītēs brīvā ūdens virsmā starp augiem.
- Mazvērtīgi [akmeņdārza ierīkošanai] ir drūpošie gneisa akmeņi,.. jo to porainajā virsmā uzkrājas netīrumi un mitrums..
- Neviens neceļas apsaukt un klusināt: tik pēkšņi, tik neparasti šis vārds iecirties klusumā kā spalvas smaile sola virsmā.
2.mat. Ķermeņa robežpunktu kopa.
PiemēriKoordinātu virsmas.
- Koordinātu virsmas.
- Lodes virsma.
- Koniska virsma.
- Izometriskas virsmas.
- Divpusīga virsma.
- Vienpusīga virsma.
- Taišņu virsma.
Avoti: 8. sējums