virsloceklis
virsloceklis -ļa, v.; val.
Savienojumā «teikuma virsloceklis»: teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
PiemēriDivkopu teikumā ir divi teikuma virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs. Teikuma virslocekļi ir sintaktiskas kategorijas, kas teikumā izsaka runas priekšmetu un tā pazīmi.
Avoti: 8. sējums