virsmaktīvs
virsmaktīvs -ais; s. -a, -ā; ķīm.
Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
PiemēriVirsmaktīvs emulgators.
Avoti: 8. sējums