Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēders
vēders -a, v.
1.Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.
PiemēriVēdera muskuļi.
Stabili vārdu savienojumiCaurs vēders. Ciets vēders.
1.1.Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
PiemēriVēža vēders.
1.2.pārn. Norobežota telpa (kā) iekšienē.
PiemēriKur gan atrodas magnetofons vai radio? Liekas, tur - sekcijas vēderā paslēpts.
2.Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
PiemēriViņš pastiepa pirkstu, pataustīt sarkanās rozes uz kannu baltajiem vēderiem..
Avoti: 8. sējums