Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
harēms
harēms -a, v.
Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes. Tur dzīvojošo sieviešu kopums.
PiemēriHarēms - tā ir sevī noslēgusies celle, aizžogs, vienmuļība, ekspluatācijas pirmatnējā mežonība.
Avoti: 3. sējums