haoss
haoss -a, v.; parasti vsk.
1.Pilnīgs sistēmas trūkums. Liela nekārtība, juceklis.
PiemēriKrāsu haoss.
2.Sengrieķu mitoloģijā — pasaules un dievību pirmsākums.
PiemēriMan liekas, dārd pirmlaiku haoss, No miglāju blīveņiem pasaule dzimst; Es izeju kalngalos stāvos, Kur dzemdību pēdējie pērkoni rimst.
Avoti: 3. sējums