Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hans
hans -a, v.; vēst.
Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
PiemēriMūsu pirmā apstāšanās - sen dzirdētā, visu daudzinātā Bahčisaraja, Krimas hanu pils.
Avoti: 3. sējums