halucinācija
halucinācija -as, s.
Tēls, sajūta, kas rodas psihē bez ārējām ierosām, ja ir psihiski traucējumi.
PiemēriDzirdes halucinācija.
- Dzirdes halucinācija.
- Redzes halucinācija.
- Ožas halucinācija.
- Taustes halucinācija.
- Garšas halucinācija.
- Redzēt halucinācijas.
- Ja ateroskleroze skar smadzeņu asinsvadus, pasliktinās atmiņa, rodas psihiski traucējumi: baiļu sajūta, halucinācijas.
- Ar dažām nervu slimībām sirgstoši cilvēki «redz» to, kā īstenībā nemaz nav - pārdzīvo redzes halucinācijas.
- Sastopamas arī cita veida alkohola psihozes, kas ir ilgstošākas, piemēram, alkohola halucinācijas. Saslimušais dzird balsis, kas viņu apvaino dažādos noziegumos un draud iznīcināt.
Avoti: 3. sējums