haltūrists
haltūrists -a, v.
haltūriste -es, dsk. ģen. -stu, s.; niev.
1.Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
Piemēri..sastopami haltūristi.., kas uzdodas par [klavieru] skaņotājiem, bet patiesībā savus uzdevumus nepārzina un strādā slikti.
2.Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu. Cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
Piemēri..uzdodiet tikai Ziemelim, viņš aprakstīs kaut vai pašu velnu... Un raksts, starp citu, iznāks ciešams, arī rediģēt nevajadzēs daudz, jo visas domas kaut kur veikli patapinātas, kaut kur aizgūtas no cita raksta, citas avīzes... «Haltūrists,» Lieknis savu domu rezumēja vienā vārdā.
Avoti: 3. sējums