Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
puspilns
puspilns -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas ir piepildīts aptuveni līdz pusei.
PiemēriPuspilns grozs sēņu.
Avoti: 6-2. sējums