valstīties

valstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).

Piemēri..Alfrēds, salicis rokas aiz pakauša, valstās savā gultā bez miega.

..Alfrēds, salicis rokas aiz pakauša, valstās savā gultā bez miega.
..zem ābeles pa zālienu valstījās arī Ints ar Agri.
..ezis, nikni šķaudīdams un pukšķēdams, saslēja adatas stāvus un sāka valstīties pa lapām..

1.1.Bezdarbībā gulšņāt.

Piemēri..tā [Frēliha] kā beka caurām dienām valstās sakurinātā istabā..

..tā [Frēliha] kā beka caurām dienām valstās sakurinātā istabā..
«Cālēn, atnes vīriņam ūdeni!» - «Pats vari aiziet,» Baiba sabožas. «Nu gan atradies komandieris. Puiši strādā, bet šis te valstās.»

1.2.Virzoties spēcīgi šūpoties no vieniem sāniem uz otriem – par transportlīdzekļiem.

PiemēriValstīdamies auto slīga bedrēs. Vieglā šūpošanās pārvērtās nepārtrauktā lēkāšanā.

Valstīdamies auto slīga bedrēs. Vieglā šūpošanās pārvērtās nepārtrauktā lēkāšanā.
Tukšais vagons valstījās uz visām pusēm, klabēdams sliežu salaiduma vietās..
Sievas krastā seju rokām sedz: kā gan laivas trešā sēklī valstās! Brīžam buru tikko viļņos redz.

1.3.Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).

Piemēri..es jau biju nopinis vairākus grozus. Pirmie gan vēl iznāca šķībi un valstījās, kad nolika zemē..

..es jau biju nopinis vairākus grozus. Pirmie gan vēl iznāca šķībi un valstījās, kad nolika zemē..
..Krusam lepnais ēdiens valstījās mutē pavisam sājš, katru kumosu viņš rija ar nepatiku.
pārn. Nogurums kā smagi, pelēki pinekļi valstījās ap kājām.

Avoti: 8. sējums