valšķība
valšķība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Valšķīgums.
Piemēri«Vai jūs domājat, ka es tik vieglprātīga, Ozola kungs!» Marta gan nopietnā balsī runāja, bet acīs mirdzēja valšķība.
Avoti: 8. sējums