valstīties
valstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
Piemēri..Alfrēds, salicis rokas aiz pakauša, valstās savā gultā bez miega.
1.1.Bezdarbībā gulšņāt.
Piemēri..tā [Frēliha] kā beka caurām dienām valstās sakurinātā istabā..
1.2.Virzoties spēcīgi šūpoties no vieniem sāniem uz otriem — par transportlīdzekļiem.
PiemēriValstīdamies auto slīga bedrēs. Vieglā šūpošanās pārvērtās nepārtrauktā lēkāšanā.
1.3.Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
Piemēri..es jau biju nopinis vairākus grozus. Pirmie gan vēl iznāca šķībi un valstījās, kad nolika zemē..
Avoti: 8. sējums