valstība
valstība -as, s.; novec.
1.Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
Piemēri«Tur [Parīzē] esot gudri cilvēki, kas brīvāku domu dēļ bijuši spiesti no mūsu cara valstības bēgt.»
1.1.pārn. Telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
PiemēriProcedūru kabinetā, kur nu jau gadiem ir Vijas valstība, ļaudis vienmēr nāk uzsvērti nopietnām sejām..
1.2.pārn. Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
PiemēriMāsas Gāršas pavadībā viņi iegāja laboratorijā - stikla un baltu mēbeļu valstībā.
Stabili vārdu savienojumiDebesu (arī Dieva) valstība. Veļu valstība (arī valsts).
Avoti: 8. sējums