Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
valšķīgs
valšķīgs -ais; s. -a, -ā
valšķīgi apst.
1.Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
PiemēriPēc Solveigas un Grietiņas, un Džuljetas Lilita Bērziņa pārtapa valšķīgajā, izsmējīgajā skaistulē Jūlijā - grāfienē Imperiālijā F. Šillera jaunības gadu traģēdijā «Fiesko».
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriValšķīgi smiekli.
Avoti: 8. sējums