Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iztrunēt
iztrunēt parasti 3. pers., -trun, pag. -trunēja; intrans.
Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
PiemēriKlētiņa liekas vecākā no visām mājām. Baļķi tai iztrunējuši..
  • Klētiņa liekas vecākā no visām mājām. Baļķi tai iztrunējuši..
  • Vītola stumbrs pa pusei jau satrunējis. Iztrunējušos dobumos nometās ik pavasarus uz dzīvi kādi putnu pārīši..
  • sal. ..Bauza pieķer ar roku tīri jaunajam vadzim, un tas vairākās vietās, gluži kā iztrunējis, kļūst caurumains.
Avoti: 3. sējums