iztrūcināts
iztrūcināts -ais; s. -a, -ā
iztrūcināti apst.
1.Divd. → iztrūcināt.
2.Tāds, kurā izpaužas izbailes. Tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums.
Piemēri«Mamm, kāpēc Zelmai dod vairāk nekā tev?» Ilga saraujas, pamet uz Zelmu un Valdu iztrūcināta skatienu. Sejā iesitas asinis.
Avoti: 3. sējums