svilt
svilt svilstu, svilsti, svilst, pag. svilu; intrans.
1.Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
PiemēriGaļa svilst uz pannas.
- Gaļa svilst uz pannas.
- Sari svilst.
- «Jums kaut kas svilst!» Didzis metās atpakaļ pie plīts. Kotletes svila, nāsīs sitās gruzduma smaka.
- ..viņš vāra uz elektriskās plītiņas bērnam putriņu, tā iet pāri, svilst, kūp, viss momentā ir pilns ar dūmiem, kož acīs.
- Taču no rīta - tavu postu! - tā kā svilušas vilnas smaka piedvašojusi istabā, un Gundas pelēkās skolas zeķes vairs nav kājās velkamas.
- pārn. Nekad tā neesmu uzticējusies savai mirdzošajai svecei kā tagad, kad viņas karstumā svilstu..
- pārn. Viņš, liekas, pareizi novērtēja, ka šī sieviete nav vis uz mutes kritusi. Sados jebkuram priekšniekam tā, ka āda svils.
1.1.pārn. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
PiemēriKliedz purvā dzērves. Dzērvenes uz katra ciņa svilst.
- Kliedz purvā dzērves. Dzērvenes uz katra ciņa svilst.
- Pār galvām mākoņi kusa, pļavās - gundegas svila.
- Skaties uz rītiem - deg, paveries pret rietumiem - sarkans. Svilst ziemeļmalā, tvīkst apvārsnis dienvidos..
- Pāri kalniem rūsa svilst, Ielīst gaisma viņas acīs.
1.2.pārn.; sar. Būt steidzamam.
Piemēri..viņš nav nekāds.. pārapzinīgais, taču dabūt divnieku ceturksnī līdz šim nekādi nav izdevies. Tikko kaut kur sāk svilt un jūtams, ka labi nebūs, Vilnis sarauj, un viss atkal ir kārtībā.
- ..viņš nav nekāds.. pārapzinīgais, taču dabūt divnieku ceturksnī līdz šim nekādi nav izdevies. Tikko kaut kur sāk svilt un jūtams, ka labi nebūs, Vilnis sarauj, un viss atkal ir kārtībā.
- «..tu mūs nelaid [uz jūrmalu] un cauri! Ja Kristapam svilst, lai brauc viens pats!»
2.sar. Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
PiemēriAk, kaut būtu nodedzis kases nams vai tikai grāmatas sadegušas.. Svila taču Rīgā visādas būdas un nodega viens otrs solīds nams.
- Ak, kaut būtu nodedzis kases nams vai tikai grāmatas sadegušas.. Svila taču Rīgā visādas būdas un nodega viens otrs solīds nams.
- ..pie šķūņa atkārtojas jau piedzīvotā aina: jo spēcīgāk no dīķa gāž - jo trakāk šķūnis svilst.
- Deg mājas!... Ai, rijas ar liniem tur svilst..
3.Stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām).
PiemēriSaulē svilst mugura.
- Saulē svilst mugura.
- Karstajās smiltīs svilst kājas.
- No tveicīgajiem gaisa mutuļiem [pirtī], ko sacēla Eida slota, Rūdolfam.. sāka svilt ausis,.
- Zeme izkaltusi sausa kā pelni, un saule to sakarsējusi tik stipri, ka [ravējot] svila pirksti.
- ..saule nežēlīgi dedzina. Klājs [uz kuģa] kļuvis tik karsts kā degošas plīts dzelzs riņķi, un kāju pēdas svilst.
4.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
PiemēriAsajā vējā svilst seja.
- Asajā vējā svilst seja.
- Ejot pa sniegu, mazmeitai nemaz nebija auksti, bet vaigi visu laiku sviltin svila.
- Decembra sākumā tas [sals] sasniedza turpat divdesmit grādu. Bieži, pārnākot mājās, stilbi svila kā apdeguši.
- Gurķi bija tā sasālīti, ka ēdot svila mute.
4.1.Stipri smelgt (parasti par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
PiemēriLapsenes koduma vieta svilst.
- Lapsenes koduma vieta svilst.
- Saule skūpstu atstāj vaigā, Delnās karsti tulznas svilst.
- Viņš piecēlās sēdus, juzdamies vēl vārgs; galvu spieda neredzama stīpa, pakrūtē svila.
5.Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
PiemēriEs svilu aiz kauna un iekšķīgām sāpēm... Viņš, kurš visu savu garo mūžu mūs nav ne par matu aizskāris, kurš man labu vien darījis, redzēs mani savu izsmējēju pulkā...
- Es svilu aiz kauna un iekšķīgām sāpēm... Viņš, kurš visu savu garo mūžu mūs nav ne par matu aizskāris, kurš man labu vien darījis, redzēs mani savu izsmējēju pulkā...
- Alberts.. aizskrēja uz pagastmāju, un viņam pa pēdām sekoja ziņkārībā svilstošais Sulcu laulātais pāris.
5.1.Stipri ietekmēt, parasti nevēlami (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriNaids svilst sirdī.
- Naids svilst sirdī.
- Vien atmiņa, vien sadedzināts tilts.. Es tevī paveros kā daudzās citās. Vēl krūtīs svilst, un miera nav, ne mitas..
Stabili vārdu savienojumiAcis svilst (arī deg). Ausis svilst. Papēži svilst (arī deg). Pirksti svilst (biežāk deg).
- Acis svilst (arī deg) — 1. Saka par iekaisušām acīm.2. Skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
- Ausis svilst — 1. Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.2. Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
- Papēži svilst (arī deg) — 1. Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.2. Saka, ja tūlīt jādodas prom.
- Pirksti svilst (biežāk deg) — Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
- Vaigi (arī seja) svilst — Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
Avoti: 7-2. sējums