Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svilpiens
svilpiens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → svilpt1.
Piemēri..Jānis lika četrus pirkstus pie mēles gala, bāza tos mutē, tā ka lūpas izstiepās kā gumijas, un izlaida slaidu skaļu svilpienu.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → svilpt2.
Piemēri..Gaiss vēja svilpienos virmo un skan.
Avoti: 7-2. sējums