svilpiens
svilpiens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → svilpt1.
Piemēri..Jānis lika četrus pirkstus pie mēles gala, bāza tos mutē, tā ka lūpas izstiepās kā gumijas, un izlaida slaidu skaļu svilpienu.
- ..Jānis lika četrus pirkstus pie mēles gala, bāza tos mutē, tā ka lūpas izstiepās kā gumijas, un izlaida slaidu skaļu svilpienu.
- Andris un Tedis pagriezās pa kreisi, un pēc brīža viņu svilpieni vēstīja, ka pārejas vieta atrasta.
- ..suni viņš tūdaļ atsauca ar griezīgu svilpienu.
- Dīvaini valdzinoša ir meža dziesma... Tā sniedzas no lakstīgalas svilpiena līdz meža kuiļa rēcienam..
- pārn. Netālu bija stacija. Skaļš lokomotīves svilpiens satricināja gaisu.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → svilpt2.
Piemēri..Gaiss vēja svilpienos virmo un skan.
- ..Gaiss vēja svilpienos virmo un skan.
- Frontes darbdienas simfonija, Vientuļie ložu svilpieni, Tālie granātu dārdieni..
Avoti: 7-2. sējums