svilt
svilt svilstu, svilsti, svilst, pag. svilu; intrans.
1.Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
PiemēriGaļa svilst uz pannas.
1.1.pārn. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
PiemēriKliedz purvā dzērves. Dzērvenes uz katra ciņa svilst.
1.2.pārn.; sar. Būt steidzamam.
Piemēri..viņš nav nekāds.. pārapzinīgais, taču dabūt divnieku ceturksnī līdz šim nekādi nav izdevies. Tikko kaut kur sāk svilt un jūtams, ka labi nebūs, Vilnis sarauj, un viss atkal ir kārtībā.
2.sar. Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
PiemēriAk, kaut būtu nodedzis kases nams vai tikai grāmatas sadegušas.. Svila taču Rīgā visādas būdas un nodega viens otrs solīds nams.
3.Stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām).
PiemēriSaulē svilst mugura.
4.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
PiemēriAsajā vējā svilst seja.
4.1.Stipri smelgt (parasti par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
PiemēriLapsenes koduma vieta svilst.
5.Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
PiemēriEs svilu aiz kauna un iekšķīgām sāpēm... Viņš, kurš visu savu garo mūžu mūs nav ne par matu aizskāris, kurš man labu vien darījis, redzēs mani savu izsmējēju pulkā...
5.1.Stipri ietekmēt, parasti nevēlami (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriNaids svilst sirdī.
Stabili vārdu savienojumiAcis svilst (arī deg). Ausis svilst. Papēži svilst (arī deg). Pirksti svilst (biežāk deg).
Avoti: 7-2. sējums