Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svilpe
svilpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
PiemēriPolicista svilpe.
  • Policista svilpe.
  • Sacensību tiesneša svilpe.
  • Lokomotīves svilpe.
  • Fabrikas svilpe.
  • Metāla svilpe.
  • Koka svilpe.
  • Griezīga svilpe.
  • Ik rītus mazā gaismiņā, atbalsodamās vistālākajos mežos, kauca tvaika mašīnas svilpe, aicinādama ļaudis vienuviet.
  • ..pat spalgākā, svilpe neizceltu viņu no miega. Vilcieni bija tik pierasti..
  • Tie [bērni] bij aizskrējusi pretī šalcošai Tērvetei, viens pēc kārklu svilpēm, otra pēc puķēm..
  • Gatiņš: Svilpei seši caurumiņi, Pa visiem ārā pūšu.
  • pārn. Jau rudens svilpes svelpj vēji. Drīz sasnigs sniegs...
  • pārn. Strazda svilpe atmodina Un man sirdi apreibina Tā kā spēcīgs vīna malks..
Stabili vārdu savienojumiMiglas svilpe (arī sirēna, taure).
Avoti: 7-2. sējums