svilpe
svilpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
PiemēriPolicista svilpe.
- Policista svilpe.
- Sacensību tiesneša svilpe.
- Lokomotīves svilpe.
- Fabrikas svilpe.
- Metāla svilpe.
- Koka svilpe.
- Griezīga svilpe.
- Ik rītus mazā gaismiņā, atbalsodamās vistālākajos mežos, kauca tvaika mašīnas svilpe, aicinādama ļaudis vienuviet.
- ..pat spalgākā, svilpe neizceltu viņu no miega. Vilcieni bija tik pierasti..
- Tie [bērni] bij aizskrējusi pretī šalcošai Tērvetei, viens pēc kārklu svilpēm, otra pēc puķēm..
- Gatiņš: Svilpei seši caurumiņi, Pa visiem ārā pūšu.
- pārn. Jau rudens svilpes svelpj vēji. Drīz sasnigs sniegs...
- pārn. Strazda svilpe atmodina Un man sirdi apreibina Tā kā spēcīgs vīna malks..
Stabili vārdu savienojumiMiglas svilpe (arī sirēna, taure).
- Miglas svilpe (arī sirēna, taure) — Svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
Avoti: 7-2. sējums