svilpt
svilpt svilpju, svilp, svilpj, pag. svilpu; intrans.
1.Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot1.
PiemēriKlēts galā aizgājis, es svilpu - gari, atņemdamies, ka vai ausis sāka sāpēt.
1.1.trans. Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
PiemēriMatilde tūliņ svilpa suni. «Nērav, Nērav - pucī, burvis!»
1.2.Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
PiemēriPa eglēm ganībās svilpj strazdi, viens pēc otra, un viņu dziesmu motīvi ir gaiši..
1.3.pārn. Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
Piemēri..aiz Vaidavas dūc kuļmašīna, svilpj lokomotīve..
2.parasti 3. pers. Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju). Arī svilpot2.
PiemēriSkarbais vējš pa klajumu dzenāja sniega pārslas un svilpa lokanajos koku zaros.
2.1.Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
Piemēri..mēs manām logos.. parādāmies šauteņu stobrus,.. un tūliņ sāk svilpt mums pakaļ lodes..
2.2.Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
Piemēri..augšā aiz kraujas.. kļuva dzirdama zirgu soļu dunoņa, svilpa pātagas.
2.3.Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriTe urbji svilps un kapļi iežus šķels, - No rūdas liesmās atdalīsies dzelzs.
3.divd. formā: svilpjošs. Augsts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpot3.
PiemēriGaisam plūstot cauri sašaurinājuma vietai, sīkajos bronhos rodas divējādi sausie trokšņi.. Svilpjošas skaņas ar augstāku toni nāk no mazākiem bronhiem..
Avoti: 7-2. sējums