svilums
svilums -a, v.; parasti vsk.
2.sar. Rezultāts → svilt2.
Piemēri..naktī Rijkalnā nodega barona labības šķūņi un rijas. Koku atliekas vēl otrā dienā gruzdēja, izplatot sviluma smaku tālā apkārtnē.
3.Rezultāts → svilt3.
Piemēri«Inesi Tu izcepsies [saulē] kā kotlete! Viena puse jau apsvilusi.» - «Tas nekas,» es saku, «tūlīt to svilumu sadziedināšu.»
4.Rezultāts → svilt4.
5.Rezultāts → svilt5.
Piemēri«Kur tad izbērt?» viņš vaicā. - «Nekur nav jāber,» Elza nevar un nevar apslāpēt sīvo svilumu.
Avoti: 7-2. sējums