svinības
svinības -u, vsk. svinība, -as, s.
1.tikai dsk. Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
PiemēriJaungada svinības.
- Jaungada svinības.
- Kāzu svinības.
- Piedalīties dzimšanas dienas svinībās.
- Posties uz svinībām.
- Jau mūsu senči rotājuši telpas ziemas saulgriežu svinībām. Prasmīgas rokas veidoja griestu un sienu rotājumus no smilgām, lapām, skujām, zariņiem un salmiem.
- ..cik atceros no savām bērnu dienām, pie mums Kurzemē ikviena pieauguša cilvēka dzīvē bija divas lielas, visai trokšņainas un jautras svinības - kāzas un bēres. Tad tika kauts un brūvēts, cepts un vārīts, dzerts un jokots.
- Jaunsudrabiņa simtgades svinībās.. starp tūkstošiem laužu visu acu centrā bija vecs, sirmūsains vīrs..
2.parasti vsk.; pareti Svinīgums.
Piemēri..visa [baznīcas] telpa bij pilna cēlas svinības un svētku jausmas.
- ..visa [baznīcas] telpa bij pilna cēlas svinības un svētku jausmas.
- ..ieejot [katedrālē] iekšā, pārņēma dīvaina svinības sajūta. Pīlāri, zelts, marmors, gleznojumi uz griestiem un sienām, mozaīkas, krāsaini logu stikli.
Avoti: 7-2. sējums