svilpot
svilpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriKlusu svilpot.
1.1.trans.
PiemēriKāds jau ducina bungas, kāds svilpo polku..
1.2.Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
PiemēriStrazdi un bezdelīgas svilpoja.. vieni skaļāk par otriem.
1.3.trans.
Piemēri..strazdi kā negudri bērzos svilpoja kāzu dziesmas..
2.parasti 3. pers. Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju). Arī svilpt2.
PiemēriDaugavas kreisajā krastā svilpo vējš priežu mastā..
2.1.Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
PiemēriGaisā jau labu brītiņu svilpoja paretas lodes, ātri un dziedoši skaisti noīdēdamas tukšumā.
3.divd. formā: svilpojošs. Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpt3.
Piemēri..mums ir sācis nākt gurdens miegs, un bedres [tranšejas] kaktos jau dzird krākšanu un caur degunu laistas svilpojošas skaņas.
Avoti: 7-2. sējums