Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svilināt
svilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
PiemēriSvilināt dziju.
  • Svilināt dziju.
  • Svilināt vadmalu.
  • Svilināt koksnes plāksni.
  • ..turpat virs mūsu mugurām un galvām sakrustojušās jau ložmetēju ložu šaltis - un liekas, to ugunis svilina mums drēbes un cepures.
1.1.Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
PiemēriSvilināt nokautai cūkai sarus.
  • Svilināt nokautai cūkai sarus.
  • Tur pie smēdes.. tad mēs viņas [cūkas] svilinājām.... Un tad viņas tika pārklātas ar plānu salmu kārtu un salmi aizdedzināti,.. Salmi lēnām dega, un mēs liesmas spiedām cūkai klāt, kur vēl bij garāki sari.
Stabili vārdu savienojumiSvilināt cūku.
2.sar. Dedzināt1.
PiemēriAgri aprīlī, kad visur svilina kūlu, uguns iemetās arī mūsu mežā.
  • Agri aprīlī, kad visur svilina kūlu, uguns iemetās arī mūsu mežā.
  • Smaka sūcas cauri sienām un griestiem. Cilvēki pa visu Viršukori tramīgi rausta degunus: kas to purvu svilina?
  • «Visu ziemu to vien darījām, kā uz mūrīša gozējāmies un tik svilinājām malku, šķūnītī tagad vējš svilpo ..»
  • pārn. «Jātaisās uz gulēšanu, nav ko bez vajadzības elektrību svilināt,» viņa teica..
3.parasti 3. pers. Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko). Stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
PiemēriDrīz vien atskanēja izkapšu brucināšana, un saule atkal sāka svilināt pļāvēju noliektās muguras.
  • Drīz vien atskanēja izkapšu brucināšana, un saule atkal sāka svilināt pļāvēju noliektās muguras.
  • Akmeņi spīdēja, it kā tie būtu nopulēti un pārklāti ar melnu laku, un svilināja kājas, tā ka rāpšanās pāri tiem bija ļoti grūta.
  • Ielās gājējus svilināja īsts vasaras karstums.
3.1.intrans.
PiemēriSaule pakāpjas debess kalna augstākajā vietā un svilina. Izmetamies puspliki.
  • Saule pakāpjas debess kalna augstākajā vietā un svilina. Izmetamies puspliki.
  • pārn. Meitenes augums svilināja. Kā varēja būt auksti, ja no viņas nāca tāda svelme?
4.parasti 3. pers. Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
Piemēri..sals svilināja vaigus un ausis, knieba rokās un kājās.
  • ..sals svilināja vaigus un ausis, knieba rokās un kājās.
  • Elpot nācās grūti, un seju svilināja aukstums. Viņš atvēra acis, bet nekā neredzēja - seja bija iegrūsta sniegā.
  • Saule jau bija pakāpusies labā gabalā, taču ass vējš svilināja seju kā smalkiem žagariem.
  • Pasmēlu ūdeni. Mazgājoties tas svilināja ādu, jo bija ledaini auksts.
4.1.intrans.
PiemēriTovakar pilsētai vēlreiz uzklupa sals... negants vējš svieda sejā cietus sniega graudus; svilināja ledains, neciešams aukstums.
  • Tovakar pilsētai vēlreiz uzklupa sals... negants vējš svieda sejā cietus sniega graudus; svilināja ledains, neciešams aukstums.
  • Svilināja stindzinošs decembra vējš, bez apstājas griezdams sausu, asu sniegu.
4.2.intrans. Stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
Piemēri«Man noberztas kājas, svilina kā ugunī.»
  • «Man noberztas kājas, svilina kā ugunī.»
  • Āra spirgtais gaiss bija aizdzinis dienas nogurumu. Cietajās plaukstās pat tulznas tā kā mazāk svilināja.
5.parasti 3. pers. Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt6.
PiemēriArvedu svilināja neiecietība, dažubrīd viņš pats brīnījās, no kurienes radusies spītība, kas lika sabozties par nieka piezīmi, aizrādījumu.
  • Arvedu svilināja neiecietība, dažubrīd viņš pats brīnījās, no kurienes radusies spītība, kas lika sabozties par nieka piezīmi, aizrādījumu.
5.1.intrans.
PiemēriNeremdināmās dusmas svilināja un kaltēja tikpat nikni kā sāpes pakrūtē..
  • Neremdināmās dusmas svilināja un kaltēja tikpat nikni kā sāpes pakrūtē..
  • ..tas [būt piedzērušam] ir liels, tas ir svilinošs kauns kā ziemeļvējš, kad tas tev ziemu pūš tieši sejā.
Avoti: 7-2. sējums