Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sviķis
sviķis -ķa, v.
Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
PiemēriČetras alus mucas steķos, piektai Sarkanais Bērts pie pagraba patlaban ieurba sviķi.
  • Četras alus mucas steķos, piektai Sarkanais Bērts pie pagraba patlaban ieurba sviķi.
  • Saudzīgi Šmerliņš novieto mučeli guļus uz mūrīša.. Sviķis nemaz nav kustināms - izies griestos.
Avoti: 7-2. sējums