aizdarīt
aizdarīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
PiemēriAizdarīt lādes vāku.
1.1.Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
PiemēriAizdarīt kasti.
2.reti Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
PiemēriKlāra Viktorija: Iesim! Meitas jau būs govis izslaukušas. Vakariņām putra jāaizdara.
Stabili vārdu savienojumiAizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus). Aizdarīt (arī slēgt, aizvērt) acis (uz mūžu).
Avoti: 1. sējums