Latviešu literārās valodas vārdnīca

64 265 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam aizdarīt.

Atrasts vārdos (2):

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (57):

nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
aizdarīties Refl. --> aizdarīt (1). Azvērties.
aizrotīt Rotot aizdarīt.
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.). _imperf._ Siet ciet.
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.). _imperf._ Sist ciet.
noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
aizslēgt Slēdzot aizdarīt. _imperf._ Slēgt ciet.
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
aizspiest Spiežot aizdarīt. _imperf._ Spiest ciet.
aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu). Šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
aiztaisīt Verot aizdarīt. _imperf._ Taisīt ciet. Aizvērt.
aizvērt Verot aizdarīt. _imperf._ Vērt ciet. Aiztaisīt.
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu). _imperf._ Ziest ciet.

aizdarīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV