Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizsiet
aizsiet -sienu, -sien, -sien, pag. -sēju; trans.
1.Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.). imperf. Siet ciet.
PiemēriAizsiet miltu maisu.
  • Aizsiet miltu maisu.
  • Aizsieta mugursoma.
  • Liene piegāja pie mazā skapīša, atslēdza to un izņēma no tā rūpīgi aizsietu mazu paciņu.
  • ..aizsēja kulēm galus ciet,.. lai neviens no cietumniekiem [vēžiem] neizspruktu..
1.1.Sasiet, sastiprināt.
PiemēriAizsiet mezglu.
  • Aizsiet mezglu.
  • Aizsiet šķūnīša durvis.
  • ..tikai tos vārtus neslēdz, kas ar lūku aizsieti..
  • ..viņš paprasīja Edai aizsienamās auklas. Nosēja [maisus] pamatīgi, lai neviens grauds neizsprauktos.
1.2.Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
PiemēriAntīkā pasaulē taisnības un likumības dievieti Temīdu mēdza attēlot ar aizsietām acīm.
  • Antīkā pasaulē taisnības un likumības dievieti Temīdu mēdza attēlot ar aizsietām acīm.
Stabili vārdu savienojumi
1.3.Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt. Sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
PiemēriAizsiet plīvuru sejai priekšā.
  • Aizsiet plīvuru sejai priekšā.
  • ..lielu ādas priekšautu aizsējis pār krūtīm, viņš [kalējs] kala..
  • Mazā Dace, aizsietu priekšautiņu, baltu lakatiņu galvā, dziedādama uzkopj istabu.
  • Saposies, par spīti neciešamajam karstumam aizsējis jaunu kaklasaiti, viņš soļoja pa N. ielu..
Avoti: 1. sējums