aizsīkt
aizsīkt parasti 3. pers., -sīc, pag. -sīca; intrans.
1.Sīcot attālināties (parasti par kukaiņiem).
PiemēriAizsīca odu bariņš.
- Aizsīca odu bariņš.
- Apmetušas loku, tās [ienaidnieka lidmašīnas] aizsīc projām kā saniknotas lapsenes, un viss atkal top kluss.
1.1.Par lodēm.
Piemēri..[zēns] dzirdēja lodi aizsīcam sev pār galvu.
- ..[zēns] dzirdēja lodi aizsīcam sev pār galvu.
Avoti: 1. sējums