Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizsisties
aizsisties -sitos, -sities, -sitas, pag. -sitos; refl.
1.parasti 3. pers. Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
PiemēriKlaudzēdamas aizsitas ārdurvis.
1.1.Spēji slīdot, aizdarīties.
PiemēriNebūtu atskanējis šis īsais, švīkstošais troksnis, ar kādu aizsitās nelielā [durvju] bulta, Ilze varbūt mierīgi turpinātu mazgāt plīti.
1.2.Tikt pēkšņi pārtrauktam (par elpu).
PiemēriSpējā skrējienā aizsitās elpa.
Stabili vārdu savienojumiElpa aizsitas (biežāk aizraujas).
2.refl. Ļoti strauji aizvirzīties (aiz ka), parasti slēpjoties.
PiemēriAizsisties aiz mājas stūra.
Avoti: 1. sējums