Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizsisties
aizsisties -sitos, -sities, -sitas, pag. -sitos; refl.
1.parasti 3. pers. Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
PiemēriKlaudzēdamas aizsitas ārdurvis.
  • Klaudzēdamas aizsitas ārdurvis.
  • ..spēcīgas atsperes rautās durvis ar blākšķi bij aizsitušās ciet.
  • Smagi tie [cietuma vārti] veras, ielaiž mūs, aizsitas ciet.
  • Apstāja klabēt rakstāmmašīna. Aizsitās grāmatu vāki, pa galdiem aizripoja zīmuļi.
1.1.Spēji slīdot, aizdarīties.
PiemēriNebūtu atskanējis šis īsais, švīkstošais troksnis, ar kādu aizsitās nelielā [durvju] bulta, Ilze varbūt mierīgi turpinātu mazgāt plīti.
  • Nebūtu atskanējis šis īsais, švīkstošais troksnis, ar kādu aizsitās nelielā [durvju] bulta, Ilze varbūt mierīgi turpinātu mazgāt plīti.
1.2.Tikt pēkšņi pārtrauktam (par elpu).
PiemēriSpējā skrējienā aizsitās elpa.
  • Spējā skrējienā aizsitās elpa.
  • pārn. Jau pēc dažiem simts metriem iebraucām biezā vižņu masā. Motoram aizsitās elpa. Kad atkal to iedarbināja, laiva lēnām virzījās uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiElpa aizsitas (biežāk aizraujas).
2.refl. Ļoti strauji aizvirzīties (aiz ka), parasti slēpjoties.
PiemēriAizsisties aiz mājas stūra.
  • Aizsisties aiz mājas stūra.
  • Aizsisties aiz priedes.
Avoti: 1. sējums