aizsērēt
aizsērēt parasti 3. pers., -sērē, pag. -sērēja; intrans.
1.Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
PiemēriVecdaugavas lejas loks.. ar katru gadu vairāk aizsērē..
- Vecdaugavas lejas loks.. ar katru gadu vairāk aizsērē..
- ..lūk, [ļaudis] attīra aizsērējušo grāvi vai upīti.
- Kanāls jau sen aizsērējis un aizaudzis ar zāli.
2.Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
PiemēriŪdensvada caurules aizsērējušas.
- Ūdensvada caurules aizsērējušas.
- ..tralera motorsūknis drīz vien sabojājas: aizsērē cilindri.
- Klausies,.. sējmašīnai renītes aizsērējušas.
- Cilvēki, kuri smēķē pīpes vai lieto cigarešu iemutes, zina, ka iemute aizsērē, tas ir, ka uz tās sieniņām nosēžas sveķaina viela.
- pārn. "Vai meklē?" Kangizera balss pavisam aizsērējusi..
Avoti: 1. sējums