aizsaule
aizsaule -es, s.; tikai vsk.
1.Mītiskos priekšstatos — veļu valsts, viņpasaule.
PiemēriLībji ticējuši uz jaunu dzīvi aizsaulē.
Stabili vārdu savienojumiAiziet aizsaulē.
2.reti Ēnas puse.
PiemēriBalti slimnieki [slimnīcas] aizsaules pusē gubām saguluši plaši atvērtos logos.
Avoti: 1. sējums