aizsarmot
aizsarmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Pārklāties ar sarmu.
PiemēriLogs aizsarmojis.
- Logs aizsarmojis.
- Kam nebija ne pagales malkas mājās, ne karstas viras ar tauku plēvi, tas raudzījās izmisis aizsarmojušās rūtīs..
- Ziema.. pieputināja visas malas ar sniegu. Cilvēkiem aizsarmoja uzacis un skropstas, dažam zirgam pie siltā purna karājās lāstekas..
Avoti: 1. sējums