aizsegs
aizsegs -a, v.
1.lok.: aizsegā Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj.
PiemēriTumšs loga aizsegs.
Stabili vārdu savienojumiDūmu aizsegs. Uguns aizsegs.
1.1.Tas, tos, aizsedzot (ko), pasargā (no kā).
PiemēriSlēpdama muti no negaisa brāzieniem, Aina atkal un atkal ceļ tai priekšā plakano rokassomu. Nekāds drošais aizsegs tā nav.
1.2.Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
PiemēriVareno priežu aizsegā ieslēpies ciems.
Avoti: 1. sējums