Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizlikt
aizlikt -lieku, -liec, -liek, pag. -liku; trans.
1.Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
PiemēriAizlikt durvīm ķēdi.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)likt kāju priekšā.
2.Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. imperf. Likt ciet.
Piemēri..mazie [staļļa] lodziņi aizlikti salmu režģiem.
3.intrans.; sar. Aizlikties.
PiemēriZēns aizlika, cik jaudas.
4.sar. Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
Piemēri"Ja tu man atļauj, es aizlikšu to naudu."
Stabili vārdu savienojumi(Ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt). Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu.
Avoti: 1. sējums