nosegt
nosegt -sedzu, -sedz, -sedz, pag. -sedzu; trans.
1.Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
Piemēri..visa grīda nosegta ar raibu, no lupatiņām austu paklāju.
- ..visa grīda nosegta ar raibu, no lupatiņām austu paklāju.
- Galds nosegts ar avīzēm..
- Kārtējā maiņa ar virvēm un tīkliem nostiprina klāja kravu. Tā nosegta ar brezentiem, bet vētra.. plēš visu nost.
2.Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
PiemēriNosegt dobes ar skujām.
- Nosegt dobes ar skujām.
- Kad sāk salt, rabarberus 10- 12 cm biezā kārtā nosedz ar trūdzemi vai kūdru.
- Salēnieši gatavoja ziemai savus mājokļus.., ar vītušām lapām nosedza pagrabus..
- Šķirsts.. nosegts ziediem un vaiņagiem.
2.1.Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
PiemēriSaulesvīrs gulēja.. no augšas nosegtā bedrē.
- Saulesvīrs gulēja.. no augšas nosegtā bedrē.
- Cukuru samitrina ar ūdeni un vāra ar vāku nosegtā katlā..
- ..sākumā ēkas [pirts] sānu sienu visus baļķus pagarināja un atstāja priekšpusi vaļā, vēlāk arī priekšpusi daļēji nosedza ar dēļu vai baļķu sienu.
3.parasti 3. pers. Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
Piemēri..aptumšošanas aizkari nosedz ik logu, aizklāj spraugas..
- ..aptumšošanas aizkari nosedz ik logu, aizklāj spraugas..
- Eju uz kāpnēm nosedz divkārša voiloka sega.
4.Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
PiemēriTumšas brilles nosedza acis.
- Tumšas brilles nosedza acis.
- Rāmā līcītī, ko no augšas gandrīz nosedza saliecies vībotnes kāts, dejoja tievkājis zirneklis.
- Sašuvuma vietas [kleitai] nosedz kokvilnas mežģīne..
- Jau dienas vidū zili tumšie mākoņi bija noseguši debess klaju.
4.1.Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
PiemēriIstabas priekšā, ko citas ēkas nosedza pret vējiem, drīz garās ledus sveces [lāstekas] sāka dilt..
- Istabas priekšā, ko citas ēkas nosedza pret vējiem, drīz garās ledus sveces [lāstekas] sāka dilt..
- Parks nosedz pilsētu no jūras vējiem..
4.2.Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
PiemēriKatlu cieši nosedz vāks.
- Katlu cieši nosedz vāks.
- ..tanks apstājās, cieši kā ar vāku nosedzot visu ierakumu.
4.3.Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) – par kā kārta.
Piemēri..sniegs veseliem klēpjiem gāzās, pārklāja zemi, ēku jumtus, nosedza vasarā iebrauktos ceļus..
- ..sniegs veseliem klēpjiem gāzās, pārklāja zemi, ēku jumtus, nosedza vasarā iebrauktos ceļus..
- Ik uz soļa bieza putekļu kārta cēlās gaisā un nosedza pionieriem apavus un ģērbus.
- Sniga tik smagi un neatvairāmi, ka visa pilsēta pēkšņi šķita ietīta biezā, pelēki baltā dūnu mēkulī, kas nosedza ne vien augstāko namu jumtus, bet arī kailo koku galotnes un tramvaja vadus..
4.4.Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) – piemēram, par attēlu.
PiemēriJoprojām padomju porcelānam kopumā raksturīgs košs, daudzkrāsains un virsmu nosedzošs dekorējums..
- Joprojām padomju porcelānam kopumā raksturīgs košs, daudzkrāsains un virsmu nosedzošs dekorējums..
5.fizk. Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
Piemēri..ir vairāki paņēmieni [hokejā], kā nosegt uzbrūkošo pretinieku, kura rīcībā nav ripas.
- ..ir vairāki paņēmieni [hokejā], kā nosegt uzbrūkošo pretinieku, kura rīcībā nav ripas.
6.reti Noņemt (ko uzsegtu, pārsegtu).
PiemēriNosegs tavu villainīti.
- Nosegs tavu villainīti.
Avoti: 5. sējums