nosēdināt
nosēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNosēdināt bērnu uz krēsla.
1.1.Panākt (aicinot vai liekot), ka novietojas sēdus (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriŪziņš nosēdināja viesi aiz galda, uz kura bij medus, sviests..
Stabili vārdu savienojumiNosēdināt uz apsūdzēto sola.
2.Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriAr milzu grūtībām izdevās smago lidmašīnu nosēdināt laukumiņā pie kalnu strauta.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (Kas) nosēžas (4).
PiemēriJa pavasarī vērojams, ka augi ir izcilāti, tad ar smagu veltni augsne nosēdināma un izceltās saknes tajā iespiežamas..
Avoti: 5. sējums