nosēdēt
nosēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu, -sēdi, -sēd, pag. -sēdēju
1.intrans. Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
PiemēriNosēdēt pie slimnieka gultas līdz rītam.
1.1.Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā).
PiemēriViņa varēja augus vakarus nosēdēt savā istabā ar klēpī saliktām rokām..
1.2.Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
PiemēriTrīs gadus no šā laika viņš nosēdēja cietumā, vienu gadu bija prom..
1.3.Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
PiemēriNosēdēt visu dienu mājās.
2.trans. Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
PiemēriNosēdēt kāju.
3.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) sēdēt.
Piemēri«Ja nevar nosēdēt, lai laižas guļus..»
Avoti: 5. sējums