aizspert
aizspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Ar spērienu attālināt. imperf. Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizspert akmeni.
2.Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. imperf. Spert ciet.
PiemēriAizspert durvis.
3.pareti Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
PiemēriAizspert kāju durvīm priekšā.
Avoti: 1. sējums